Latvijas meži, lauki un āres ik pa laikam pārsteidz ar atradumiem, kas liek brīnīties. Gaidot pavasara atnākšanu, Latvijas valsts mežu dabas parks Tērvetē aicina doties dabā un iepazīt Latvijas dabas daudzveidību. Ejot pārgājienos pa nomaļākiem apvidiem, pievērsiet uzmanību apkārtnei – varbūt arī jums izdodas atklāt kādu varenu dabas retumu!

Vai zināji, ka Latvija tiek dēvēta par dižkoku lielvalsti? Pie mums par dižkokiem var kļūt ikvienas sugas koks. Valsts teritorijā kopumā apzināti un reģistrēti vairāk nekā 13500 diži eksemplāri. Milžu jeb dižkoku stumbri kā varenas dzīvas kolonnas paceļas pret debesīm. Vai kādreiz esi pieskāries sena ozola vai sirmas liepas raupjajai mizai un mēģinājis izprast diženā stumbra noslēpumu un būtību?

Par dižkokiem tiek uzskatīti vecākie un lielākie savu sugu eksemplāri. Katram dižkokam ir liela nozīme vispārējās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Tie uztverami kā patstāvīgas ekosistēmas, kas veido dzīves telpu daudzām retām un apdraudētām zīdītāju, putnu, kukaiņu, sēņu u.c. organismu grupām.

Iespēja kļūt par dižkoka jaunatklājēju, atrodot un reģistrējot līdz šim nezināmu dižkoku, nav maza. Sākotnēji gan jābūt pārliecinātam, vai atpazīstam konkrētā koka sugu. Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.264 ir pamats, lai noteiktu, kurām koku sugām un pēc kādiem parametriem nosaka dižkokus. Šajos noteikumos ir minētas 54 sugas, no kurām 25 ir vietējās un pārējās – citzemju. Ne mazāk svarīgi ir arī prast koku pareizi nomērīt un salīdzināt ar MK noteikumos sniegtajiem izmēriem. Koks dižkoka statusu iegūst, sasniedzot vienu no diviem kritērijiem - apkārtmēru vai augstumu. Apkārtmēru visiem kokiem nosaka, mērot koka stumbru 1,3 metru augstumā no sakņu kakla. Pārliecināties, vai koks iepriekš nav reģistrēts, iespējams Dabas aizsardzības dienesta (DAP) dabas datu sistēmā “Ozols”. Aizsargājamā koka statusu koks iegūst pēc inspektora atzinuma.

Dižkoks un tā tuvākā apkārtne ir īpaši aizsargājama dabas teritorija – aizsargājams ir ne tikai pats koks, bet arī teritorija zem koka vainaga un vēl 10 m josla ap to. Zemes īpašnieka un lietotāja pienākumi ir nodrošināt aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu, kā arī ziņot Dabas aizsardzības pārvaldei par esošajām vai iespējamām izmaiņām dabas objektos.

Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst apdraudējumu (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus), kā arī ir saņemta Pārvaldes rakstiska atļauja.

Latvijā dižkoku skaits ir mainīgs, to  atpazīstamībai tiek lietota īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežzīme "Ozollapa”. Jāņem vērā, sasniedzot normatīvajos aktos noteikto apkārtmēru un augstumu, dižkokam ir aizsargājama koka statuss neatkarīgi no tā, vai tam ir vai nav uzstādīta plāksnīte ar ozollapas attēlu.