Latvijā ir tūkstošiem avotu, kuros izplūst kristāldzidrs ūdens no zemes dziļākajiem slāņiem. Pavasaros avoti ir ūdens pilni, taču Latvijas mežos var atrast arī tādus avotus un avoksnājus, kuri turpina plūst pat tad, kad iestājies bargs sals. Tās ir vietas, kur visu gadu izplūst pazemes ūdeņi, un nesasalst arī augsne.

Saplūstot kopā vairākiem avotiem, veidojas strauti, tie ietek upēs vai, tekot tālāk, paši kļūst par upēm. Jo tīrāks ūdens avota izplūdes vietā, jo tīrākas arī upes.

Kur meklēt? Avoti un avoksnāji ir izplatīti visā Latvijā, taču to platības ir nelielas. Avotus var atrast upju un strautu krastu nogāzēs un sāngravās, augstieņu pauguru pakājēs. Biežāk tie ir strautu palienēs, taču dažreiz nevar pat iedomāties, ka paugurainā vērī vai damaksnī esošā mitrā ieplaka izrādīsies avota izplūdes vieta. Nereti tieši blakus tai aug arī lielākas vai mazākas egles, kāds melnalksnis.

Kā pazīt? Vispirms avotus var pazīt pēc pazemes ūdeņu izplūdes – ja mežā var redzēt “vārāmies katliņu”, tad tieši tur avots izplūst. Dažreiz redzami rūsas krāsas izgulsnējumi – tie ir ūdens sastāvā esošie trīsvērtīgās dzelzs savienojumi. Tomēr arī tad, ja ūdens plūsma nav redzama, mežs ir staigns, par avotu klātbūtni stāsta augi – visbiežāk lēdzerkste, purva cietpiene, attālvārpu grīslis, rūgtā ķērsa, avotu veronika. No retajām un aizsargājamajām sugām par avota klātbūtni liecina bālziedu brūnkāte, Fuksa dzegužpirkstīte, tūbainā bārkstlape, ēnāja stāvaine. Tieši avoksnājos aug Sibīrijas mēlziede un lielā kosa, kuras manītas tikai dažās vietās Latvijā. Kopā ar augiem pie avotiem  sastopama daudzveidīga bezmugurkaulnieku fauna, biežāk – sīkgliemeži, retāk – dažādu sugu pumpurgliemeži.

6 attēli galerijā

Kā sargāt? Avoti ir liela dabas bagātība, kas jāaizsargā. Ja tiek traucēta pazemes ūdeņu pieplūde, avoti var izsīkt, kas savukārt nozīmē to, ka mainās mikroklimats, un vieta vairs nav piemērota īpaši jutīgajiem augiem un dzīvniekiem. Dabiski, nepārveidoti avoti ar spēcīgu ūdens plūsmu, kuru apkārtnē sastopamas raksturīgās augu un bezmugurkaulnieku sugas, atbilst kādam no Eiropas Savienības nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamiem biotopiem - minerālvielām bagātiem avotiem un avotu purviem vai avotiem, kas izgulsnē avotkaļķus. LVM GEO datu bāzē šie biotopi reģistrēti kā atsevišķi biotopu poligoni vai kā ieslēgumi kādā meža biotopā, un tur saimnieciskā darbība netiek plānota. Arī tad, ja avotu biotops nav reģistrēts, apsaimniekojot mežu, tiek saglabāti avoti un avoksnāji – vieta, kurā izplūst avots un kurai ir raksturīga veģetācija, kā arī koki, pamežs un paauga 10 metru platā joslā ap to.