Maijs un jūnijs ierasti ir mazuļu laiks mežā, arī vienam no biežāk sastopamajiem plēsējiem – lapsām. AS “Latvijas valsts meži” (LVM) plānotāja LVM Dienvidlatgales reģionā, veicot darba pienākumus Aglonas pusē, sastapa nelaimē nonākušu mazo lapsēnu un palīdzēja tam atgriezties pie ģimenes.

“Pavisam nejauši pamanīju nelaimē nonākušo lapsēnu, kad marķēju plānotās cirsmas robežas. Sākumā nobijos, jo domāju, ka varbūt kaut kur netālu ir lapsa ar pārējiem lapsēniem. Ieskatoties vērīgāk, sapratu, ka lapsēns ir iesprūdis krūma zaru žāklē un saviem spēkiem nav spējīgs atbrīvoties. Pirmajā mirklī pat nebiju droša, vai lapsēns vēl ir dzīvs, taču, kad tam pietuvojos, sadzirdēju šņākšanu. Lai pārliecinātos, ka tuvumā neatrodas lapsēna mamma, kas, aizsargājot mazuli, var man uzbrukt, apstaigāju blakus esošās alas un tikai tad devos atpakaļ pie lapsēna, lai varētu uzsākt glābšanas darbus,” negaidīto sastapšanos atceras LVM Dienvidlatgales reģiona plānotāja Sabīne Landsmane.

LVM plānotāja glābšanas darbos izmantoja koka kātu, lai atliektu vienu no krūma zariem, tādējādi dodot iespēju lapsēnam tikt laukā. Kā atzīst LVM darbiniece, tas nebija nemaz tik viegls uzdevums, bet tomēr pēc kāda laika plāns īstenojās un lapsēns tika atbrīvots.

“Pēc atbrīvošanas lapsēns nobijies mirkli vēl pavēroja apkārt notiekošo un tad devās meklēt savu ģimeni,” stāsta plānotāja.

LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis skaidro, ka mazuļus lapsas dzemdē alās, parasti mežā. Taču alas tiek raktas arī pamestās ēkās, kā arī cilvēku apdzīvoto vietu tuvumā. Pie lapsēniem, kas mežā rotaļājas, ieteicams netuvoties, jo tuvumā noteikti ir viņu māte. Lapsēni ir ziņkārīgi – ja tos nenobiedē, var apskatīt pat ļoti tuvu, bet LVM vides eksperts Uģis Bergmanis aicina lapsēnus rokās neņemt – lapsēni var iekost un var būt arī dažādu slimību pārnēsātāji. Tā kā lapsas pārtiek arī no cilvēku pārtikas atkritumiem, tāpēc nereti diennakts tumšajā laikā tās var novērot apdzīvotās vietās.