Ziemeļkurzemes varenības valgos

Kad izbaudīta putnu bagātība, tālāk ceļš ved gar jūras krastu. Noteikti vērts piestāt Lāčupītes dendrārijā. Starp Klapkalnciemu un Apšuciemu, Lāčupītes krastos atrodas dendrologa Igora Medņa Lāčupes dendroloģiskie svešzemju koku un krūmu stādījumi. Te 7,2 ha platībā aug apmēram 60 skujkoku un 350 lapu koku sugu. Tie stādīti netipiskā vidē, pētot, kā svešzemju sugas pielāgojas un aklimatizējas vietējos apstākļos. Šobrīd lielākā daļa no šeit augošajiem kokiem ražo sēklas, dabiski atjaunojas un veiksmīgi sadzīvo ar vietējām sugām. Te skaistums atrodams visu gadu – gan pavasarī, kad mežā koši zied rododendri, gan vasarā, kad Latvijai netipiskās krāsās iekrāsojas ziedošie krūmi.

Kopš ledus laikmeta, kad jūra pamazām atkāpās, te iekārtojies trešais lielākais ezers Latvijā, kura niedrēm apaugušajos krastos rodamas retas putnu sugas. Lai apmeklētāji labāk varētu apskatīt putnus, skaisto ainavu un savvaļas lopus, kas ganās ezermalas pļavās, pie ezera ir uzcelti putnu vērošanas torņi un izveidotas vairākas gājēju takas. Šeit ērti pārvietoties ir gan pastaigu mīļotājiem, vecākiem ar bērnu ratiņiem, gan arī bērniem ar velosipēdiem. Tuvākais putnu vērošanas tornis atrodas 2 kilometru attālumā no auto stāvvietas. Taka ved caur savdabīgu priežu audzi un savvaļas zirgu, govju ganībām. Kad tornis gandrīz sasniegts, taka turpinās ganībās, kur ik uz soļa jūtama dzīvnieku klātbūtne, bet jābaidās nav – te mītošie ir saraduši ar domu, ka ik pa laikam viesojas kāds dabas mīļotājs. Arī pašiem mazākajiem ceļotājiem te sastopamie dabas kontrasti un pārsteigumi neļauj pagurt. Kad pievārēti 4 kilometri, atgriežoties sākuma punktā, var atpūsties un papusdienot labiekārtotajā AS “Latvijas valsts meži” atpūtas vietā ar galdiem, soliem un ugunskura vietu.

Pēc atpūtas ezera krastā ceļojums turpinās gar smilšaino jūrmalu, kas vienā brīdī pārvēršas līdz nepazīšanai, jo Kaltenes ciemā jūras piekraste ir klāta ar lieliem laukakmeņiem. Šādas ainavas jūras krastos Latvijā redzamas vien pāris vietās. Kaltenes akmeņainajā pludmalē atrodams arī lielākais jūrakmens Latvijā – Grīļu dižakmens, tā augstums ir 2,4 metri, bet apkārtmērs sasniedz 15 metrus. Kaltenes jūrmalas mežā atrodas lieli akmens krāvumi jeb kalvas – līdzīgi veidojumi nav sastopami nevienā citā Latvijas piekrastē. Apsūnojušie, mežainie, vaļņveidīgie pasaules tapšanas liecinieki veidojušies pirms vairākiem tūkstošiem gadu, atkāpjoties Baltijas ledus ezeram. To apskatei ierīkotas speciālas dabas takas. Ceļotāji var izvēlēties īsāku vai garāku pastaigas maršrutu: īsākais takas loks ir nepilnu kilometru, bet otrs – pusotru kilometru garš. Teicama izvēle mierīgai pastaigai neparastā vietā, kur jūtama dabas pirmatnējā elpa, bērni šeit ērti varēs pārvietoties ar skrejriteņiem vai velosipēdiem.

Turpinot akmens noslēpumu atklāšanu, ceļš ved uz Valdemārpils pusi, kur meža malā atrodas Bīlavu velna laiva. Šī ir vienīgā vieta Latvijā, kur saglabājusies seno skandināvu apbedījuma vieta. Senkapi veidoti no lieliem laukakmens krāvumiem laivas formā, tie ir apmēram trīs tūkstošus gadus seni – 3 metrus plati un gandrīz 16 metrus gari. Sākotnēji senkapus veidojuši 38 akmeņi, no kuriem savās vietās vēl atrodas apmēram 20. Zem laivām atrastas arī trijos stāvos izvietotas akmens kameras, kur starp smiltīm glabājušās māla trauku lauskas, apdeguši cilvēku kauli un ogles. Blakus izveidotajā un labiekārtotajā atpūtas vietā var pārdomāt seno vikingu un kareivīgo kuršu attiecības, par kurām daiļrunīgi vēsta Dānijā atrastais rūnakmens: “Dievs, sargi mūs no mēra un kurzemniekiem”.

Kad izpētīti akmeņi, to dažādās formas un izcelsme, rodas vēlme lūkoties tālāk, augstāk, plašāk. Tāpēc tālāk ceļš ved uz Talsu pauguraini, kur Kurzemes augstākajā vietā lepni slejas Kamparkalna skatu tornis. Kamparkalns ir augstākā virsotne Ziemeļkurzemē. Kalna augstums sasniedz 174,8 metrus virs jūras līmeņa. No autostāvvietas caur mežu līdz 28 metrus augstajam tornim ved aptuveni 600 metrus gara taka. Uzkāpjot koka skatu torņa pašā augstākajā punktā, paveras elpu aizraujošs skats uz Kurzemes mežiem klāto apkārtni. Ja paveicas viesoties saulainā un skaidrā laikā, redzama arī nupat apraudzītā jūras piekraste. Pēc aktīvi un interesanti pavadītas dienas nu jāpieņem lēmums – nakšņot un turpināt Ziemeļkurzemes apceļošanu nākamajā dienā vai doties mājup.

Ja vakars ir klāt un jāmeklē naktsmājas, viesus vienmēr gaida brīnišķīgajos namiņos Gulbju ezera krastā, LVM atpūtas un tūrisma centrā "Spāre". Te gleznainā ezera krastā priežu ieskautas slejas atpūtas mājiņas, kur var atvilkt elpu pēc piedzīvojumu pilnās dienas, sēžot pie ugunskura vai siltā vasaras vakarā rāmi slīdot ezerā ar laivu vai SUP dēli. LVM Gulbju ezers ir iecienīts makšķernieku vidū, bet noķert lielos lomus var būt sarežģīti, jo ezers ir īpašs – vietām tam ir dubultais dibens, kur lielajām zivīm paslēpties. "Spārē"  miers un skaistie dabas skati dod jaunu sparu doties tālākā ceļā.

Nākamo dienu var sākt ar mazu rīta rosmi, uzkāpjot netālu esošajā Ūdrkalna skatu tornī. Ūdrkalns ir 57 metrus augsts, bet apkārt ir tik daudz mežu, ka necik tālu redzēt nevar. Var vien iztēloties, kā netālu meža ielokā snauduļo teiksmām apvītais Usmas ezers ar leģendāro Moricsalu. Tāpēc tieši šeit, Ūdrkalna visaugstākajā vietā, no 2007. gada slejas AS “Latvijas valsts meži” celts 26 metrus augsts skatu tornis. No tā gan paveras plašs skats uz Latvijas mežiem, Usmas ezeru, Moricsalu, saskatāms pat Usmas baznīcas tornis, skaidrā laikā arī 20 kilometru attālumā esošie Talsi.

Kad apskatīta mežiem bagātā apkārtne, var doties uz Stiklu purviem. Lai tur nokļūtu, jādodas Ventspils virzienā līdz Ugālei un tad pa labi uz Blāzmu, kurai, izbraucot cauri, drīz labajā pusē AS “Latvijas valsts meži” zīme vēsta, ka sasniegta Vasenieku purva taka. Vasenieku purvs atrodas dabas liegumā “Stiklu purvi”, kas ir plašākais augsto purvu komplekss Kurzemē, tā platība – 6636 hektāri. To veido seši purvi, no kuriem tieši Vasenieku purvā izveidota 4 kilometrus gara koka laipu pastaigu taka ar skatu torni. Šis purvs ir īpašs ar savu dabas daudzveidību – ejot gar lielo purva meliorācijas grāvi, var apskatīt ne tikai nosusināto purva daļu, bet salīdzināt to ar dabisko purvu. Te var izbaudīt neparasto sajūtu, kāda pārņem, ejot pa kūdras slāni, kas līgani šūpojas zem kājām un rada iespaidu, it kā purvs elpotu, uz augšu ceļot ūdens burbulīšus. Rotaļīgi lidinās putni, krāsaini tauriņi, uz laipas saulītē sildās ķirzakas. Meduskrāsas lācenes jau sen sapratušas, ka dzimušas paradīzē, tās glaužas gar saulē sasilušo laipu, kas, lokus mezdama, aizvijas līdz purva centrālajai daļai – kupolam, kas atrodas apmēram 40 metrus virs jūras līmeņa. Kupola virsotnē uzbūvēts sešus metrus augstais skatu tornis, no kura purvs saskatāms kā uz delnas.

Tālāk lai ceļš ved uz atklātās jūras stāvajiem krastiem Staldzenē. Pie pašas Ventspils pilsētas teritorijas ziemeļu robežas Baltijas jūras krastā atrodas aptuveni 400 metru garš stāvkrasts, kura augstums ir no 4 līdz 8 metriem. To no citiem atšķir kas ļoti īpašs, jūras krastiem netipisks – te atsedzas zilā māla slāņi. Gaišais jūras ūdens, pelēkie māli, baltās smilšu kāpas un zvejnieku laivas rada izjūtu, ka esi nonācis kādā citā pasaules malā. Pēc jūras varenības izbaudīšanas, var doties uz Ventspili, Kuldīgu vai kādu no “Kurzemes pērlēm". Bet, ja skaistuma šai reizei gana, var arī noslēgt šo piedzīvojumiem bagāto Ziemeļkurzemes apceļošanu.