Smilšainās Smiltenes takas

1920. gadā Smiltene ieguva pilsētas tiesības. Pēc Otrā pasaules kara postījumiem pilsētai atkal nācās atdzimt no pelniem, nu Smiltene ir kļuvusi par pievilcīgu, dārzos grimstošu mazstāvu apbūves pilsētu, kas lieliski iekļaujas ainavā un prot izmantot reljefa piedāvātās iespējas. Pastaiga pa Smilteni vien ir ko vērta: pilsētas centrs atrodas 106,5 m virs jūras līmeņa, pilsētā atrodas trīs atsevišķas iedobes. Kādreiz domāja, ka tās radušās, krītot meteorītam, taču aizdomas neapstiprinājās. Abula ielejā uzstādināti trīs ezeri: Teperis, Vidusezers un Tiltlejas ezers, kas kopā ar citiem piepilsētas ezeriem ainavu dara vēl tīkamāku. Smiltenes apkārtni jo krāšņu dara daudzie ezeri un upītes. Te līkumo Drandas, Cērtenes, Kamaldiņas un Abula upītes, savus tīros ūdeņus atpūtai piedāvā Niedrāja ezers, Spicieris, Klievezers, Mellūzis, Salainis, Niedrītis, Bezdibenis, Zummers un Bezvārdis. Smiltenes un tās apkārtnes mežos ir izveidojies blīvs taciņu un celiņu tīkls, ir vairāki automašīnu braukšanai piemēroti ceļi, bet jo īpaši domāts par velobraucējiem, kuru rīcībā nodoti trīs dažādas grūtības pakāpes marķēti velomaršruti.

Niedrāja ezers atrodas apmēram piecu kilometru attālumā no Smiltenes centra. Apkārtnē izvietojušies vēl seši nelieli meža ezeriņi, kas jau pirms simts gadiem savā starpā savienoti ar mākslīgi veidotiem kanāliem, pa kuriem kādreiz varēja vizināties ar laivām. Gaisā virmo ideja par kanālu atjaunošanu, tad Niedrāja apkārtne būtu vēl romantiskāka. Niedrāja ezers un mazo ezeru grupa ir smilteniešu iecienīta atpūtas vieta visa gada garumā. Te spēkus dabā smeļas orientieristi, riteņbraucēji, slēpotāji, nūjotāji, makšķernieki un peldētāji. Ezerā ir ļoti tīrs ūdens, smiltenieši to prot novērtēt un peldētgribētāju te netrūkst. Ezera krastos ir ierīkotas vairākas peldvietas, kur atpūtniekus gaida galdi ar soliem, ugunskura vietas, pārģērbšanās kabīnes, tualetes u.c., bet lapene pie paša ezera piemērota atpūtai lielākā draugu pulkā. Pie peldvietām var nokļūt pa ērti piebraucamiem ceļiem, kas vijas cauri skaistam, ogām un sēnēm bagātam priežu mežam.

Silvas dendrārijs, kas atrodas trīs kilometrus no Smiltenes pie autoceļa Gulbene–Smiltene, ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija, aizsargājams dendroloģiskais stādījums 15 ha platībā ar vairāk nekā 200 koku un krūmu dažādībām. Pirmie stādījumi datēti ar 1972. gadu, kad iestādīja garzvīņu baltegles, sarkanos ozolus, zilganās egles koniskās formas. Katru gadu stādījumi tiek papildināti ar jauniem, neparastiem kokiem un krūmiem. Silvas dendrārijs ir interesanti izveidots, no augstākajām vietām pārredzama gandrīz visa teritorija, ainaviski vērtīgās stādījumu grupas, parastā bērza birzis, dīķi un plašais zāliens. Kaut gan sākotnējais nodoms – izveidot Silvas dendrāriju par pilsētnieku iecienītu parku – līdz galam nav īstenojies, tam ir īpaša vieta smilteniešu sirdīs un piešķirts pieminekļa statuss.

Paugurainākajā velomaršruta daļā ceļš uzved 140 metru augstā virsotnē, kur netālu no Pārkalņu mājām mežā snauž milzīgais Naudas (saukts arī Zelta) akmens, kas iekļauts aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā. Kaut gan redzama tikai akmens virsējā daļa, tā ir gana iespaidīga – akmens ir apmēram 5,5 metrus garš un 5 metrus plats. Tilpumu grūti noteikt, jo akmens nav atrakts, bet tas varētu būt viens no lielākajiem dižakmeņiem Latvijā.

Smiltenes dienvidu daļā uz Raunas pusi kalnainā priežu mežā atrodas valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis Cērtenes pilskalns ar priekšpili un dambi uz Cērtenes upītes, kas ir lielākā hidrotehniskā būve pie Latvijas pilskalniem. Upīte pie pilskalna tikusi aizdambēta ar pamatīgu dambi, novirzot ūdeņus visapkārt pilskalnam apmēram desmit metrus dziļā grāvī. Tas ir vissenākais Smiltenes vēstures pagātnes liecinieks – pilskalns bija viena no spēcīgākajām apmetnēm senās Tālavas teritorijā. Cērtenes pilskalns atrodas 153,5 metrus virs jūras līmeņa, kalna augstums no upītes puses sasniedz 25 metrus. Visapkārt pilskalnam izrakts 12 metru dziļš aizsarggrāvis, bijis arī dambis. Cērtenes pilskalna aizsarggrāvi uzskata par vienu no grandiozākajām fortifikācijas būvēm Latvijas pilskalnos. Cērtenes pilskalns izceļas ar savu pārdomāto vides plānojumu – gan pats pilskalns, gan vaļņi ir samērīgās proporcijās, nekā lieka, līnijas lakoniskas, acij tīkamas. Tagad pilskalns un tā apkārtne ir jauka pastaigu vieta. Pilskalna nogāzē uzbūvētas kāpnes, iekārtota atpūtas vieta pļaviņā pilskalna pakājē. Ja vēlaties uzzināt visus senā pilskalna noslēpumus, ieteicams iepriekš pieteikt gida pakalpojumus, zvanot uz Smiltenes TIC.